sleja

Ar sveicieniem no Asteriksa Koka trauku izmantošana dažādās alus darīšanas stadijās nav nekāds pēdējo gadu jaunievedums. Pirmās ziņas par koka traukiem, kas izgatavoti no dēlīšiem un sajūgti kopā ar klūgām vai stīpām, atrodamas jau Senajā Ēģiptē ap 26. gadsimtu p.m.ē. Senie romieši gan mucas izgudrošanu piedēvēja senajiem ķeltiem ap 3. gadsimtu p.m.ē., kuri tajā laikā […]

Katrs ir aizdomājies par to cik forši būtu uzbrūvēt savu alu. Taču daudziem tas šķitis nesasniedzams mērķis, jo noteikti vajag speciālus traukus, caurules, piltuves un citas uzpariktes. Atrunas ir beigušās 15 minūtēs Edgars Melnis izstāstīs kā pagatavot alu ar visu, kas pieejams turpat mājās. Kāds alus brūvēšanas komplekts katram ir mājās.

Daudziem alus saistās vien ar vasaru vai hokeju, taču būtībā alus pasaules plašums ļauj baudīt šo dzērienu visu cauru gadu, tikai jāzin, ko pasūtīt. Kad koki nomet lapas un gaiss kļūst vēsāks un mitrāks gaišie un kraukšķīgie stili zaudē savu šarmu un ir vērts vērst uzmanību iesalaināku alu virzienā. Lai gan noteikumu alus patērēšanā nav,

Lai gan arodalus (amatalus, kraftiņš, amatnieku alus, garšīgs alus) Latvijā dzīvojas vismaz 5 gadus (neskaitot vēl ilgāku laiku specializētos veikalos un mājbrūvētāju vidū), plašākas sabiedrības izpratne par alus stiliem aizvien ir ļoti ierobežota. Neatkarīgie aldari vai industriālie pakaļskrējēji piebradāja šo izpratni, uzsverot uz katras pudeles burtus IPA. Lielajiem brūžiem “IPA” kļuva par buramvārdu, ar kuru

Nav zināms precīzi, kur un kad uzvārīja pirmo Berliner Weisse (tie, kuri zina, noklusē vai arī ir miruši), taču klīst baumas, ka pats pirmais šo neparasti atsvaidzinošo skābalu brūvējis kāds vārdā nenosaukts aldaris Hamburgā. “Hamburgā?!” Tu sašutis jautāsi, “vai tad pats nosaukums nepaģēr, ka alus radies Berlinē?” Šis arī ir brīdis pastāstīt par kādu rūdītu

“Mums ir tikai eili.” “Bāc! Bet es gribu alu!” Turpinot tēmu par svešvārdiem, īsi un konkrēti nodalīsim, kas ir eils un kas lāgeris. Daļa kroga apmeklētāju aizvien nonāk svinīgā bijībā, kad izdzird, ka Labietis vāra tikai eilus. Šis burvīgais vārds, kas patīkami ieguļas mēlē – “eils”. Tas liek gaidīt, ka tulīt notiks kaut kas neparasts.

“Kādreiz bija vienkārši. Tu pasaki “alus” un tev ielej alu – viss, nekādas pratināšanas! A tagad?” – Garšas jautājumu nogurdināts Labieša klients, Alus darbnīca “Labietis”, 2018. Pēdējo trīs gadu laikā vārdnīcā parādījušies jauni termini – craft alus, kraftiņš. Latviskotā variantā – amatalus (no vārdiem craft – amats un beer – alus). Un tiklīdz parādījies termins

Īsa ekskursija medus raudzēšanas vēsturē un etimoloģijā Latvijas teritorijā, kuras mērķis ir aizsākt diskusiju par konsekventu terminoloģiju mūsdienu latviešu valodā jautājumos, kas saistīti ar medus izmantošanu alus darīšanā. MEDUS KĀ CUKURA AVOTS Medus ir koncentrētākais cukura avots, kas sastopams dabā. Medus ir ievērojami saldāks par vīnogām, vīģēm un datelēm, kur cukurs brīvdabas šķirnēs nepārsniedz 16%.

Jau ilgu laiku krodzinieki mēļo leģendas par miežu vīnu, kas smēlies spēku konjakā mucā. Priežu pumpuru smeķis apvienojas ar ozolkoku, radot bagātīgu aromātu, kamēr iesalainu augsta-alkohola līmeņa mugurkaulu papildina maigas konjaka notis. Alus, kas pieprasa baudīšanu! No šodienas šis nostāsts ir realitāte un pieejams gan krogā, gan alus atzaros. “Miežu vīns” ir vārdu salikums, kas

KĀ ASPRĀTIS AISHILS NOGRŪDA ALU NO OLIMPA. Raudzēto dzērienu vēsture līdz salīdzinoši nesenam laikam vienmēr bijusi cieši saistīta ar reliģiju, līdz ar to šiem dzērieniem allaž piedēvētas dažādas ticībā balstītas īpašības. Reta ir senā kultūra, kurai nebūtu par apreibināšanos atbildīgas dievības. Šajā ziņā senie grieķi nebija nekāds izņēmums, arī viņiem bija neierobežotas līksmības dievs, kurš