sleja

Miķeļi jeb apjumības ir gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Labībai jābūt nopļautai, bet kartupeļiem un citām saknēm jātup pagrabā. Apjumībās mielasta galdam no pārticības un sāta ir jālūst, bet alum jāplūst kā spēcīgai upei, kas pārrāvusi aizsprostu. Šoreiz Andris Ūpis mums galdā ceļ pupiņu pudiņu, jēra karbonādi un kādu īpašu desertu. RECEPTES: PUPIŅU PUDIŅŠ ar […]

Mucā audzis, caur spundi barots. Turpinot tēmu par alus attiecībām ar koka traukiem, kā nākamā jāizceļ koka mucas spēja ļaut tajā esošajam alum nedaudz elpot. Attiecīgi caur mucas koka sienām alum ir ierobežota, tomēr nepārtraukta piekļuve skābeklim. Liela daļa Centrāleiropas un Britu salu tradīcijā strādājošie aldari no skābekļa pieskāriena alum baidās kā velns no krusta.

Ir pienācis laiks atgriezties pie saknēm. Jāņu svinēšana nav statiska sēdēšana un ēšana. Tā ir kustība. Tieši tāpēc šoreiz aizmirsīsim par pīrāgiem un šašliku. Bet domāsim par maltīti, kuru paķer no galda vai pastreb no bļodas, lai atkal mestos gada īsākās nakts trakulībās. RECEPTES: Ugunskurā cepta zivs ar zaļo zirnīšu salātiem Vajadzēs 1 zivs. Derēs

Laiks ziedot auglības dievam Ūsiņam! Lai atvērtu auglības vārtus, mūsu senči ziedoja olas, sīpolu mizas, spalvas, kaulus, naudas gabalus un sarkanu vilnas dziju. Lai tradīciju turpinātu modernie pagāni, var ziedot kredītkartes, mašīnas atslēgas, nonēsāto zīmolu apģērbu un tamlīdzīgi. Savukārt zirgu peldināšanu puiši var aizstāt, ezerā iestumjot motociklu. Kad Ūsiņam izpatikts, laiks parūpēties par savu vēderu.

Kas tik te nav! Te nav padomi, kā krāsot olas. Te nav padomi, ko darīt ar vārītām olām pēc svētkiem. Un te nav receptes, kas sacerētas svētnama ķēkī. RECEPTES: Griķu plāceņi ar plūkātu cūkgaļu un kraukšķīgajiem sīpoliem Griķu plāceņiem vajadzēs 150 g griķu miltus 300 g kviešu miltus 250 ml siltu ūdeni 10 g sāli

Gaisā jaušams pavasaris. Dienas kļūst garākas. Un saule atkal kāpjas augstāk. Ir pienācis laiks svinēt Meteni, doties ciemos un maskoties. Kā arī mieloties ar cūkgaļu, grūbām, pākšaugiem un, protams, alu. Mūsu Meteņu maltītē ciemošanās izpaliks. Iesim pārgājienā! Šoreiz Labieša ķēķa meistars Andris Ūpis pacenties, lai ikvienam, kurš dodas dabā būtu iespēja maltīti ieturēt svaigajā pavasara

Mūsu senči ziemas saulgriežos svinēja auglību. Tā bija zīme, ka saule atgriezīsies un tumsa palēnām atkāpsies. Ziemas periodā, kad darbi apdarīti, cilvēki, lai izprecinātu savas atvases, uzņēma ciemiņus. Jauniešus ģērba maskās, lai tie nezinātu, kā izskatās topošie līgavaiņi vai līgavas. Saprotams, ka arī šīs jaunās iepazīšanās vainagojās auglībā. Ziemas saulgriežu svinību galdā pavārs Andris Ūpis

Kāpēc Labietis ēd? Domājot par to, kur mēs atrodamies pasaules alus kartē, redzam, ka esam apskaužami ērtā pozīcijā. Proti, mūsu pūrā ir unikāli darījumi, kas vislabāk raksturo Latvijas garšu. Un kāpēc gan šīs garšas nepiejaucēt latviešu virtuves tradīcijām? Kā Labietis ēd? Sāksim ar to, ka Labietis ēd gadskārtās. Un gruntīgi. Vienmēr vairākās kārtās. Labietis ēd

Šis sauklis nu jau gadu rotā gan pudeles, gan dažādus suvenīrus. Īsumā – PAGAN BREWS visprecīzāk raksturo to, ko mēs, kā alus darītava LABIETIS, uz sava desmitgades sliekšņa pārstāvam uz alus pasaules skatuves. Tas iekļauj gan mūsu saknes, gan mūsu redzējumu uz alus kultūras attīstību kopš aizvēstures, gan arī  caurvijošo vadlīniju, kurai sekojam darot savus

(Līdz 10 minūšu lasāmviela) Aldara arods ir viens no tiem gadījumiem, kad nosaukums īsti neatbilst patiesībai. Būsim godīgi – aldaris vien “uzklāj raugam galdu” un tad gaida, cerībā, ka pēc dzīrēm rezultāts būs pēc iespējas tuvāks iecerētajam. Tāpēc nereti aldaru saietos ar ironiju tiek pieminēti vārdi raugkopis vai raugsaimnieks, kā īstenie aroda nosaukumi. Beidzamajos gados