Kāpēc PAGAN BREWS
Šis sauklis nu jau gadu rotā gan pudeles, gan dažādus suvenīrus. Īsumā – PAGAN BREWS visprecīzāk raksturo to, ko mēs, kā alus darītava LABIETIS, uz sava desmitgades sliekšņa pārstāvam uz alus pasaules skatuves. Tas iekļauj gan mūsu saknes, gan mūsu redzējumu uz alus kultūras attīstību kopš aizvēstures, gan arī caurvijošo vadlīniju, kurai sekojam darot savus alus. Zemāk plašāk, viegli manifestālā garā.
UZ ALUS PASAULES ROBEŽAS.
Ja Eiropu droši var uzskatīt par mūsdienu alus šūpuli, tad Latvija vienmēr bijusi nedaudz nomalē. Mēs esam margināļi. Pie mums kristietīgā kultūra atnāca pēdējiem un arī ne līdz galam. Atšķirībā no pārējās Eiropas, pie mums nekad nav bijis aizliegts darīt alu mājās, tāpat latvieši nekad nav aizvietojuši ārstniecības augus ar lūgšanām, kā daudz kur citur Eiropā. Tas ļāvis saglabāt dzīvu un joprojām praktizētu ārstniecisko augu vākšanas tradīciju. Kuram latvietim gan mājās pieliekamajā nav burciņa ar kādu paša vāktu augu tēju?
Mēs uz šo mūsu mantojumu skatāmies ar laikmetīgā aldara aci, kurš iedvesmai izmanto Baltijas jūras reģiona sagaršojamo kultūrvēsturi, bet alu beigās nodara atbilstošu mūsdienu mēles un kvalitātes standartiem.
VIENAS TICĪBAS GARLAICĪBA.
Skatoties aptuveni 10 000 senajā miestiņu, tai skaitā alus, darīšanas vēsturē, ticība tam, ka alum piedien tikai trīs sastāvdaļas – mieži, apiņi un ūdens – ir jaunievedums. Un kas tad vispār ir alus? Mūsu pārliecībā par alu var saukt jebkuru raudzētu graudu un augu dzērienu. Apiņi ir tikai viens no augiem, kas var bagātināt alus garšu. Tāpat arī mieži ir tikai viens no cukura avotiem – pie mums alu var darīt arī no kviešiem, rudziem, auzām, griķiem, kā arī bagātināt ar medu vai meža un dārza ogu un augļu klāstu. Mēs esam par alu bez aizspriedumiem!
MŪSU DABAS GARŠA jeb TERUĀ.
Mēs nezinām, kā garšoja alus pirms 200 gadiem, kur nu vēl agrāk, taču diezgan droši var apgalvot, ka alu darīja no vietējām izejvielām. Tāpat kā aldari kopš neatminamiem laikiem, arī mēs savos alos, medos un miestiņos pēc iespējas izmantojam vietējās izejvielas, jo to garša ir mums saprotamāka, tās ir pieejamākas un līdz ar to labāk spēj nest mūsu trauslo kultūrslāņa garšu. Attiecīgi – ja tas ir puslīdz komerciāli pieejams Latvijā, tad mēs izmantosim vietējo izejvielu. Ikdienā savos raudzējumos izmantojam Latvijas miežu, kviešu un rudzu iesalus, medu, vairāk kā 10 dažādu Latvijā augošu ogu un augļu, kā arī pašu ķertus mežraugus. Un, protams, vairāk kā 30 Latvijas ārstnieciskos augus līdztekus apiņiem. Labākās iespējamās kultūrvēsturiskās garšas fiksācijas vārdā bieži izmantojam arī specializētos iesalus un rauga ciltis no Eiropas, kā arī apiņu šķirnes no visas pasaules. Taču pamatā ir vēlme veikt savas vides organoleptisku fiksāciju laikā.
Mēs atgriežamies pie mūsu alus saknēm ar mūsdienu garšu un zināšanām – vietējas izejvielas, latviski dabisks skatījums uz garšu, tanī pat laikā ar atvērtu skatu uz pasauli. Kā ozols, kam saknes ir dziļi mūsu zemē, bet zarus glāsta aizjūru vēji – līdzsvarota kultūras un dabas garša.
Sauc mūs par dabas bērniem, sauc par modernajiem mežoņiem, sauc par pagāniem, kas dara alu.
Priekā!
Labieša alus draudze
