Kas ir amatalus jeb kā definēt craft beer?
“Kādreiz bija vienkārši. Tu pasaki “alus”, un tev ielej alu – viss, nekādas pratināšanas! Bet kā ir tagad?”
– garšas jautājumu nogurdināts Labieša klients, alus darbnīca “Labietis”, 2018.
Pēdējo gadu laikā vārdnīcā parādījušies jauni termini – craft alus, kraftiņš. Latviskotā variantā – amatalus. Ja ir jēdziens, tad vajag definīciju. Katram par alu domātājam ir savējā. Par to lai liecina tikai viena krogā noklausīta saruna: “Tāda amatalus nemaz nav – ir mājražotāji, kuri izauga par mazajām alus darītavām!” – steidza stāstīt mājbrūvētājs. Kad tauta iemācījās bez aizķeršanās izrunāt IPA vai flāmiski skanošo saison, tad tik sākās! “Amatalus tiek darīts tikai mazos eksperimentālos apjomos!” – teica viens. “Muļķības! Amatalus ir izejvielu dažādībā!” – iebilda otrs. “Es, piemēram, esmu lasījis Kolorado štata Boulderas pilsētas brūvētāju asociācijas definīciju. Tur teikts, ka craft beer ir alus, kas brūvēts mazā, tradicionālā un neatkarīgā alus darītavā.” Sīkāk gan kungi šos noteikumus neiztirzāja, jo nākamais jautājums dienaskārtībā bija stautu un porteru definēšana un degustēšana.
Mazas, tradicionālas un neatkarīgas.
Maza. Šis punkts ir skaidri noteikts likumos. Maza darītava gadā saražo mazāk par 500 000 hektolitru alus.
Neatkarīga. Lielākajai daļai alus darītavas īpašnieku jābūt aldariem. Darītavas nevar piederēt personai vai komersantam, kuram pieder 10 vai vairāk procentu daļu no citas darītavas.
Tradicionāla. Šis punkts gan ir neskaidrs. Tradicionāls kam? Vai čehu stila lāgeris, darīts Latvijā, ir tradicionālāks par alu ar kadiķogām vai Latgales mājas alu? Par laimi, laika gaitā šis punkts ir mainījies ar papildinājumu “tradicionāls vai inovatīvs” (kas laikam ietver visu spektru). Bet šie ir noteikumi mazajām alus darītavām un craft beer definīcija Kolorado. Kā tad ir reāli?
“Tāpēc, ka varu!”
Mēs Labietī sakām tā – amatalus ir attieksme. Aldara pieeja savam amatam, un tā ir vienkārša: “Tāpēc, ka varu!”
“Kādēļ alum pievienot citronu mizas, brūklenes vai kaut kādas sūnas?” – “Tāpēc, ka varu!” nepaceļot skatienu no katliem, atbildēja neatkarīgas alus darbnīcas aldaris un apņēmīgi iesvieda katlā sauju ķērpju.
Redzi, atšķirībā no industriālo brūžu aldariem, alus amatnieks ir neatkarīgs. Neatkarīgs no pārtikas tehnologiem, zīmolu vadītājiem, fokusgrupām un tirgus izpētes datiem, kas liecina, ka noteikti jāvāra gaišs alus, tumšs alus, kviesītis, vai jebkurš no šiem bezalkoholiskajā versijā tagad un tūlīt. Amatalus darītājam uz to visu ir viena alga.
Pat klienti nerausta aldari, jo viņš darīs tādu alu, kāds patīk pašam. Iedomājies! Iespēja A. Aldaris uzvāra 650 l alus, kas pašam liekas lielisks – ar vīģēm un bietēm. Uzliek uz krāna – cilvēki sajūsmā lauž krēslus! Visu alu izdzer vienā nedēļas nogalē. Baigi labi – aldaris nopelnījis naudu. Turpinām vārīt. Iespēja B. Aldaris uzvāra to pašu alu. Uzliek uz krāna – cilvēkiem alus riebjas. Interneti uzsprāgst, aiziet arī līdz komentāriem par aldara māti un tās attiecībām ar dažādiem meža zvēriem. It kā vajadzētu būt slikti, taču nav – aldarim ir 650 l alus, kas pašam liekas satriecošs. Turpinām vārīt! Zaudēt nav iespējams! Tikai esot patiesam pret sevi, aldaris var uzvārīt labu alu.
Nu labi, kāda ir Labieša amatalus definīcija?
Par amatalu varētu saukt jauno strāvu alus darīšanā, pretkustību lielajām industriālajām darītavām, kas, pretēji masveida ražotājiem, velta vairāk uzmanības garšai un izejvielām. Ievērojot šos nosacījumus, amatalus bieži vien tiek darīts mazākos apjomos, lai atstātu vairāk vietas eksperimentiem un garšas kontrolei. Tālākais ir brīvi interpretējams. To var saukt par amatalu un var arī nesaukt. Labāk kā par alu runāt ir alu dzert.
Un neaizmirsti pasūtīt savu mīļāko amatalu mūsu e-veikalā: https://labietis.lv/veikals/
